Mirklim ļaujoties..

Posted: Februāris 8, 2012 in Dzeja...

Kails klusums koku galotnēs

Un lapām pilnas takas…

Tur laimes ziedos abi mēs

Reiz savas bēdas rakām…

Bet tagad kaila rudens migla

Klāj vēso ķermeni un prātu,

Jo ticību kā lausku stikla

Es glabāt nepratu, bet sadragāt…

Es gatavs dzīvību ziedot

Un pārtraukt šo vājprāta plūsmu,

Ja vien tu spētu man piedot

Manu riebīgo nedarbu gūzmu…

Nav nožēlas tādas kā manējā,

Par saviem tumšajiem grēkiem..

To darīt dēļ Tevis es gatavs,

Kas pāri iet cilvēces spēkiem..

Es nelūdzu piedot un skaut,

Es nelūdzu lai mani mīļo,..

Es lūdzu Tev mirklīgi ļaut

Mūsu kopīgā pasaulē dzīvot..

Bez Tevis nav vakaru,

Rietu, kas mirdz….

Bez Tevis vien asarās

Slīkst mana sirds….

/K.Bite/

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s