Posted: Novembris 2, 2012 in Dzeja...

 

Es tevi gaidīšu uz vecā meža ceļa

Lai roku pastieptu un dotos abi mēs,

Tai plašā pasaulē, kur vārdi miesās dzeļas

Un asru peļķēs rozes uzziedēs…

 

 

Es tevi gaidīšu ar siltiem rītiem prātā

Kas abiem mums reiz bija kopīgi

Un rīta rasas pilienos kā dziļā mārkā

Mēs jūtas skalosim, lai būtu godīgi…

 

Es tevi gaidīšu un sagaidīšu citu,

Ne to, ko biju iemīļojis reiz…

Ne to, dēļ kuras kādreiz ceļos kritu

Un zvērēju, ka nebūšu vairs greizs…

 

Es tevi gaidīšu, bet tik līdz brīdim tam

Kas pavēstīs, ka dzīvē viss ir zudis-

Un savu sirdi man vairs nebūs atdot kam,

Kad jūtu strauti lēni projām plūdīs…./K.Bite/

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s