….

Posted: novembris 2, 2012 in Dzeja...

Es tevi mīlēju un reizē

Klusi nīdu, jo neļāvies

Man citur gaidīt rītu.

Ar savām runām vienmēr

Robežoji mani, kamēr es skatījos

Kā dzīve manus sapņus samin…

Es tevi ienīdu un iekāroju reizē,

Kad klusais nemiers manā sirdī

Plaukstas berzē, un zilā pamale

Jau iekrāsojas sārta, kad

Saule savus starus rīta miglā vārta…

/K.Bite/

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s