Posted: Jūlijs 23, 2013 in Dzeja...

Tu biji tajā vakarā

Uz dažām stundām mana,

Kad mēness iznāk ceļmalā

Un mākoņaitas gana…

Tu biji svētvakara vīns

Kas ieliets dzīves glāzē,

Un smaržoji kā saulains rīts

Ar plūktām ievām vāzē…

Tu mani maigi glāstīji

Ar slaido pirkstu galiem

Lai iemācītu pretoties

Man dzīves skarbiem saliem…

Mēs dzēsām savas problēmas

Ar nekautrīgiem smaidiem,

Lai rītu atkal atgrieztos

Pie liktens’ smagiem spaidiem…

Un maziņš sapnis dzima tur

Uz Tavas maigās ādas-

Tas jūtu dzirkstis mūsos kur

Un nemitīgi spārdās…

To visu sajutām tik mēs

Un vēja klusās šalkas,

Nakts noslēpumā paturēs

Manas pēc Tevis alkas…/K.Bite/

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s