Posted: Septembris 15, 2013 in Dzeja...

Pretī kapličas vecajiem vārtiem

Es sēdēju blakus Tev.

Un mēs abi ar sakļautiem spārniem

Toreiz atbildes meklējām sev…

 

Tu neļāvi lai smaržoju

Es Tavas matu cirtas,

Tādēļ es rokas krustoju

Kā lapas- kapu mirtes…

Un baidījies man apsolīt

Ka vienmēr tas tā būtu,

Jo toreiz nesaprati vēl

Ko Tu pret mani jūti…

 

Vakars tumsa lēnā dvesmā,

Bet mēs sēdējam turpat…

Šajā klusā mirkļa vēsmā

Svešs es paliku sev pats…

 

Krita tumsa koku zaros,

Bija nu jau tiešām vēls-

Tieši šādos novakaros

Saprotu, ka mīlu vēl…./K.Bite/

Komentāri
  1. Jana says:

    Tev ir talants.
    Lielisks dzejolis..:)

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s